VĒSTULE MAZBĒRNIEM

Tuvojoties Sieviešu dienai, domāju par vecumu. Noskatījos lielisku filmu. Tās nosaukums ir "Vēstules Džuljetai". Viena no filmas varonēm bija apburoša sirma kundze. Pirms 50 gadiem viņa bija izvēlējusies drošību (ierasto vidi, mācības u.tml.) un aizbraukusi no mīļotā. Un, kad viņai ir jau gandrīz 70 gadu, viņa atgriežas Itālijā, lai uzmeklētu TO vīrieti...

Cik daudz mīlestības un sirds siltuma!!! Tā mīlēt cilvēks spēj tikai tad, kad līdz kaulu smadzenēm apguvis patiesību, kas bija iegravēta kāda dižena valdnieka gredzenā, - UN ARĪ TAS PĀRIES.. Ja patiešām to (dzīvot ar samierinošo apziņu, ka katra diena ir vēl viens solis tuvāk nāvei) var iemācīties tikai ar gadiem, tad es vēlos, kaut jau vakar būtu nosvinējusi savu astoņdesmito dzimšanas dienu.

Lai vai kā, domājot par Sieviešu dienu, skaistu novecošanu un jums, cienījamie manu emuāru lasītāji, kuri vēlas vairāk dzīves un vairāk paš-apziņas, uzgāju Ilonas Bonivelli (Ilona Boniwell), psiholoģijas doktores, piezīmēs intervenci "Jūsu dzīves īss izklāsts". (Šī pieder pie nepārbaudītajām intervencēm, proti, pie tiem vingrinājumiem un tehnikām pozitīvisma vairošanai savā dzīvē, par kuriem nav pētījumu datu attiecībā uz to iedarbīgumu.)

Viss, kas jums vajadzīgs šī vingrinājuma izpildei, - uz kā rakstīt, ar ko rakstīt un iztēle.:-)

Iedomājieties, ka kaut kad, kad jūsu vairs nebūs, mazbērni pajautās kādam no tuviniekiem, lai viņš pastāsta par jums un jūsu dzīvi. Kādu jūs vēlētos, lai jūs atceras un apraksta? Uzrakstiet savas dzīves aprakstu (apmēram lappusi garu). Tādu, kādu jūs vēlētos iedot izlasīt saviem pēcnācējiem. Ietveriet tajā savu vērtību aprakstu, rakstura īpašības un jūsu ieguldījumu cilvēces vēsturē. Atlieciet malā šo aprakstu uz dažām dienām un pēc tam atkal atgriezieties pie tā. Pievērsiet uzmanību tam, ko esat iekļāvuši aprakstā un ko esat izlaiduši, atmetuši. Ko jūs varētu mainīt savā dzīvē, lai šis apraksts kādreiz kļūtu par precīzu jūsu dzīves atspoguļojumu?

VĒLREIZ PAR LAIMI

Tas ir forši, ka SKDS veicis laimes pētījumu Latvijā. Un pie mums ir daudz laimīgu cilvēku, arī tas ir forši. Un arī mazi bērni mūsu valstī ir laimīgi, tas ir vienkārši fantastiski!!!!

Vai mēs esam vienīgie laimīgie, un vai tiešām mēs esam tik laimīgi, kā to vēlētos Labklājības ministrija?

"Saistībā ar laimi kopējais rezultāts 916 aptaujām, kas tika veiktas 45 pasaules valstīs un aptvēra 1,1 miljonu cilvēku, parādīja, ka vidējais rezultāts, novērtējot 10 ballēs, ir 6,75. Līdz ar ko jāsecina, ka cilvēki visā pasaulē, vidēji ņemot vairāk ir laimīgi nekā nelaimīgi. Piemēram, 84 - 89% amerikāņu, nosakot savu laimes līmeni, uzrādījuši rezultātus, kas augstāki par vidējo rādītāju. Vairākums valstu ievērojami pārsniedz šo vidējo rādītāju, izņemot bijušās padomju bloka valstis, piemēram, Krievija, Baltkrievija, Latvija, kur vidējais novērtējums ir 5 balles." Šis ir citāts no psiholoģijas zinātņu doktores I.Boniwell grāmatas. Pētījumam atsauce uz Myers, D.G. (2000). The funds, friends, and faith of happy people. American Psychologist, 55,1,56-67. Kā arī Argyle, M. (2001). The psychology of happiness. East Sussex: Routledge.

Protams, var jau runāt, ka šie dati ir novecojuši, kā tam arī objektīvi vajadzētu būt. Jo Latvija taču ir pārdzīvojusi "treknos gadus". Un tomēr, kā tad īsteni ir ar to laimi un Latvijas iedzīvotājiem? SKDS pētījuma rezultātos nevar nepamanīt tiešu korelāciju starp laimīgumu un naudas daudzumu. Ja "laime" tiek traktēta, kā subjektīvā labklājība (subjective well-being - SWB), kas zinātniskajā literatūrā tiek izmantota kā jēdziena "laime" sinonīms, tad Dinera un Seligmana pētījums parāda, ka naudas daudzums neietekmē cilvēka subjektīvo labklājību (laimi). Pie noteikuma, ka ir apmierinātas cilvēka bāzes vajadzības. (Diener, E. & Seligman, M.E.P. (2002). Very happy people. Psychological Science, 13, 81-84.)

Vai varbūt Latvijā jēdziena "laime" traktējumam tika izmantota nevis hedoniskā pieeja (laime kā subjektīvā labklājība), bet gan eidemoniskais (grieķu eudaimonia no daimon - patiesais gars) piegājiens? Šo apzīmējumu ieviesa Aristotelis, uzskatot laimes ideju, kas saistīta ar savu vēlmju apmierināšanu, par vulgāru. Viņš apgalvoja, ka cilvēka galvenais mērķis ir viņa cilvēciskā potenciāla realizēšana. Līdzīgi uzskatīja humānistiskie psihologi tādi kā A.Maslous un K.Rodžers, kuri sāka runāt par aktualizāciju (pašaktualizācija). Savukārt psiholoģijas profesore Kerola Riffa ieviesa psiholoģiskās labklājības (psychological well-being) jēdzienu. Izanalizējusi daudzus atšķirīgus piegājienus laimei, viņa nonāca pie secinājuma, ka labklājība sastāv no sešiem komponentiem: sevis pieņemšana (pozitīvs pašvērtējums), personīgā izaugsme, mērķis dzīvē, pozitīvas attiecības ar citiem, apkārtējās vides kontrole (spēja efektīvi pārvaldīt savu dzīvi un apkārtējo vidi) un autonomija.

Kopš 1994.gada Latvijā pie varas esošie cilvēki tik bieži vēlamo ir uzdevuši par esošo, ka es izvēlos tajā, kas attiecas uz laimi, ticēt savai pieredzei un pasaulē atzītām autoritātēm šajā jomā. Atsakos ticēt tam, ka Latvijas iedzīvotāja laime saistās ar to, cik viņam resni vaigi, vai ar to, ka viņam ir bērni. (Bērnu esamība pagarina viņu vecāku dzīves ilgumu, bet neietekmē subjektīvo labklājību.)

Tas, ko man patiešām pasaka šis pētījums: Latvijā gandrīz puse no iedzīvotājiem finansiāli nav apmierinājuši savas pamatvajadzības (fizioloģiskās un drošības). Te tiešām Labklājības ministrijai, kas pasūtīja šo pētījumu, būtu par ko padomāt...

PAŠAPZIŅA

Grāmatu veikalos var atrast salīdzinoši daudz grāmatu par to, kā paaugstināt savu pašapziņu. Visticamāk, ka pieprasījums rada piedāvājumu. Vai tiešām cilvēki pērk šīs grāmatas tikai tāpēc, lai paaugstinātu savu pašapziņu? Vai varbūt iemesls ir cits. Varbūt tas saistīts ar priekšstatiem, kas izveidojušies par pašapzinīgiem cilvēkiem un viņu sasniegumiem - jo augstāka pašapziņa, jo vairāk cilvēks dzīvē var sasniegt?

Tādā gadījumā pašapziņa tiek uzlūkota kā instruments kārotā sasniegšanai. Vai tikai tā nav vēl viena spēlīte, ko mēs spēlējam paši ar sevi? Tā sakot, kad man būs tā-ā-ā-da pašapziņa, tad man būs tas un tas, un es beidzot būšu laimīgs/-a.

Paš-apziņa ir mums visiem. Un apziņa tiešām ir instruments. Jautājums tikai, cik prasmīgi un kādam mērķim mēs to lietojam.

Kur ir mūsu domas un sirds, tur esam mēs paši. Varam radīt tādu dzīvi, kādu paši vēlamies. Būt par cēloni savā dzīvē. Vai arī kļūt par sekām, tikai reaģējot uz notiekošo un aizmirstot par saviem mērķiem...

Pirms izvēlaties atgriezties pie ierastās dzīves reaģēšanas režīmā, pamēģiniet to, no kā atsakāties. (Pārdevējiem māca, ka izvēle ir atteikšanās. Kamēr potenciālais klients nav izvēlējies, kā iztērēt naudas žūksni, kas viņam kabatā, viņam galvā ir daudz variantu, ko darīt ar šo naudu. Tikko izvēle ir izdarīta par labu vienam variantam, no pārējiem ir jāatsakās.) Nodzīvojiet vismaz dažas stundas šodien, kā savas dzīves radītāji.

"(..) Jūs esat dievi (..)" /Psalms 82,6/

ILŪZIJA

Februāris, iespējams, ir mēnesis, kad vairāk nekā parasti ļaujamies ilūzijai, ka mēs varam ietekmēt citus cilvēkus. Varbūt tādēļ, ka ik uz soļa tirgotāji dižojas ar savām anatomijas zināšanām, par savas preces kvalitātes zīmi izliekot skatlogā cilvēka mīlestības orgānu - sirdi.

Citās pasaules valstīs Šis ir sirds veselības mēnesis. Mediķi atklājuši saistību starp mīlestības cirstajām brūcēm, aizvainojuma nēsāšanu sevī jeb nepiedošanu un fiziskām sirdskaitēm. Tikai brūces sirdī rada nevis mīlestība, bet gan mēs paši. Ar pārliecību, ka mēs varam ietekmēt citus cilvēkus, un sekojošo vilšanos.

Ikviens cilvēks rīkojas tā, kā viņš rīkojas, savu motīvu vadīts. Viņa motivācija - gribēšana/negribēšana - ir saistīta ar viņu pašu (viņa mērķiem, vērtībām un pārliecībām), nevis ar jums vai jūsu seksīgo apakšveļu.

Cita lieta ir, ka mēs gribam, lai varētu ietekmēt citus cilvēkus. Vēlamā uzdošana par esošo var aizvest ļoooooti tālu no realitātes. Lūdzu pasaudzējiet savu sirdi. Vismaz šomēnes. Dāvājiet mīlestību sev un citiem. Un saņemiet dāvanas no viņiem. Vienkārši esiet laimīgi. Arī bez ilūzijām.:-)

EKSPEKTĀCIJAS

Gatavojoties šī vakara treniņapmācības vadīšanai, sāku domāt par ekspektācijām. Ko es sagaidu no cilvēkiem? Ko jūs gaidāt no saviem mīļajiem, draugiem, kolēģiem un svešiniekiem?

Ekspektācijas ir tas, kas veido mūsu realitāti. (Šī izteikuma patiesumu ir pierādījusi kvantu fizika.) Tās ir cieši saistītas ar mūsu motivāciju. Vikipēdija motivāciju definē kā iekšējas intereses, dziņas, vēlmes, nostājas, kas izraisa cilvēka aktivitāti un virza viņa rīcību. No savas puses pielikšu klāt, ka šī virzītājspēka pamatā ir emocijas. Mūs virza uz priekšu vai nu mīlestība, vai bailes. Visas pārējās jūtas - dusmas, prieks, vainas sajūta, līdzjūtība, skaudība, altruisms u.c. - ir tikai atvasinājums no šīm divām, ja tā var teikt, bāzes emocijām.

Mēs saņemam no citiem to, ko paši nesam pasaulē. Kas šodien ir jūsu virzītājspēks - mīlestība vai bailes?

PAŠMOTIVĀCIJA

Kā motivēt sevi darīt to, ko negribas darīt? Viena atbilde varētu būt: "Atslābt un vienkārši nedarīt." OK, der, ja tas mums nav būtisks jautājums. Kā teica viena mana draudzene par mājas tīrīšanu: "No netīrības vēl neviens nav nomiris." :) Un tomēr ikdienā ir virkne svarīgu lietu, ko mēs nevaram tā vienkārši atļauties nedarīt. Piemēram, iet uz darba intervijām, ja esam darba meklējumos, un pārdot savas prasmes un zināšanas potenciālajiem darba devējiem. Vai arī katru rītu celties un iet uz darbu pat tad, kad ļoti negribas. Mēs veicam šīs darbības, jo tās mums ir eksistenciāli svarīgas.

Tā kā esmu laimīgas dzīves patriots, tad gribētos, lai visas šīs darbības mēs veiktu ar prieku. Piemēram, no rīta lektu ārā no gultas un skrietu uz darbu nevis tāpēc, ka kavējam, bet gan tāpēc, ka nevaram vien nociesties, kad atkal varēsim ķerties pie sava darba.:) Izklausās mazliet utopiski?:)

Iesaku izmēģināt nedirektīvā koučinga piegājienu. Vēl to mēdz dēvēt par "iekšējo spēli" (šī jēdziena autors Timotijs Gellvejs). Viss, kas tam vajadzīgs,- sekot līdzi savai interesei. Atrodiet, kas jums šķiet interesantākais jūsu darbā, un koncentrējiet savu uzmanību tieši uz to. Piemēram, man darba procesā iznāk daudz sarunāties ar cilvēkiem. Un man sarunas laikā ar otru cilvēku, interesi izraisa tas mirklis, kad viņam acīs "iedegas lampiņa" - viņš ir kaut ko atklājis sevī. Fokusējot savu uzmanību tieši uz šo aspektu, esmu panākusi, ka pat uz tām sarunām, kas iepriekš izraisīja diskomfortu, dodos ar prieku. Mana motivētība ietekmē arī sarunas biedru un garantē labu rezultātu visiem iesaistītajiem.

Sekojiet savai interesei!