Ja citu cilvēku izpausmes neatbilst mūsu iedomām, mēs izjūtam vilšanos. Katrs to pārdzīvo savādāk - viens ieraujas sevī, kāds cits - agresīvi metas pārveidot otru cilvēku...
Bet, ja paraugāmies aiz virspuses, kurš tad patiesībā rada šos pārdzīvojumus? Tikai mēs paši, precīzāk - mūsu domas. Emocijas rodas iekšpusē, otrs cilvēks atrodas ārpusē. Jā, ir vienkāršāk, ja ir kāds, uz ko norādīt ar pirkstu un teikt: "Viņš/-a ir vainīgs/-a, ka es tā jūtos!" Tā ir upura pozīcija, un kam tajā ir komfortabli, lūdzu, netērējiet savu laiku, lasot tālāk.
Droši vien, sirds dziļumos katrs no mums apzinās, ka ikvienai esībai ir savs mērķis un katram ir tiesības, es pat teiktu - pienākums, būt tieši tādam, kāds viņš ir. Neviens cilvēks uz pasaules nav piedzimis, lai atbilstu maniem vai taviem uzskatiem. Ne jau citi cilvēki rada mūsu ciešanas, bet gan mūsu pašu uzskati un iepriekšpieņēmumi. Tie no jums, kuri ir piedalījušies manās nodarbībās un izpildījuši vingrinājumu "Esi gatavs", ir pārliecinājušies, cik grūti mums ir kļūt kaut mazliet elastīgākiem, cik ļoti mīļas mums ir mūsu uzskatu brilles, caur kurām raugāmies uz pasauli.
Varbūt, lai uzlabotu savstarpējas attiecības, mums ir tikai jānomaina brilles (pavisam atteikties no tām spēj retais)?
Laiks pirms Ziemassvētkiem ir kā radīts, lai mainītu uzmanības fokusu no tā, kas tev nepatīk sevī/citos, uz to kas patīk. Piedāvāju rotaļu: nākamās 10 dienas no rīta, izejot no mājām, negāciju brilles atstāj mājās uz plauktiņa. To vietā ņem līdzi brilles, kas izceļ un palīdz saskatīt patīkamās lietas - labestību, iejūtību, atsaucību, atvērtību, prieku un mīlestību. Ja nepatiks tas ko ieraudzīsi, pēc 10 dienām atkal varēsi atgriezties pie savām ierastajām brillēm.:)
