PAŠAPZIŅA
pirmdiena, 2023. gada 13. novembris
IZLAUŠANĀS NO MĪTU VAŽĀM PAR MŪSU BĒRNĪBAS IETEKMES DETERMINĒTĪBU
svētdiena, 2023. gada 10. septembris
SEŠI SOĻI, KĀ VAIROT SAVU LAIMES HORMONU RUDENĪ
Būt laimīgai rudenī vienmēr ir mazliet izaicinājums. Dēļ tā, ka saules gaismas kļūst mazāk.
Un kopā ar to mazāk kļūst arī serotonīna. Tautā šo neiromediatoru dēvē par
laimes hormonu. Jo tas nodrošina iekšēja miera, pašpaļāvības un atvērtības
sajūtu. Un tādējādi vairo labsajūtu gan ķermenī, gan prātā. Ja tu neproti
pabeigt stresa reakciju un uzskati, ka ciet no ilgstoša stresa, tad standarta
frāzei tagad vajadzētu būt “nāc uz maniem atvērtajiem vai slēgtajiem kursiem
par stresu”, bet es ticu tavam viedumam un cienu tavu patstāvību. Mana
pārliecība ir, ka cilvēkam kruķi vajadzīgi tad, kad kāja salūzusi, kamēr notiek
dabiskais izdziedināšanās process. Pārējā laikā cilvēks spējīgs pats staigāt,
viņam nav vajadzības pēc atbalsta no malas. Gudru padomu un svešu atziņu veidā.
Jo tev esi tu pati un tavs laimes hormons. Tālāk seši ieteikumi tā vairošanai.
1. Gādāt par savu puncīti, lai tas jūtas labi un ir
vesels. Jo vairāk nekā 90% no visa serotonīna ķermenī rodas tieši zarnu traktā.
2. Ēst olas, sieru vai jebkurus citus aminoskābi
triptofānusaturošus produktus. Jo triptofāns nepieciešams serotonīna sintēzei.
Tas ir kā ķieģelītis, bez kura māju neuzcelt.
3. Lietot D vitamīnu. Te ir tā saistība ar rudens
depresijām. Laimes hormona sintēzei nepieciešams D vitamīns. Vasarā, kad saules
gaismas daudz un mēs labprāt uzturamies ārā, UV starojums dabiskā veidā veicina
D vitamīna izveidošanos organismā. Rudenī, kopā ar saulīti, aiziet arī mūsu D
vitamīns. Tādēļ uznāk rudens skumjas, kas dažiem mēdz performēt sniegotā
depresijā.
4. Nodarboties ar sev tīkamām fiziskām aktivitātēm.
Te der viss, kas tev patīk. Sportošana, pastaigas, dejas… Jo pēc tām palielinās
triptofāna daudzums, kas var izkļūt cauri hematoencefaliskajai barjerai un
palielināt serotonīna daudzumu.
5. Veikt ķermeņa masāžu. Jo tā pazemina stresa
hormona kortizola līmeni asinīs un palielina serotonīna līmeni.
6. Dzert zaļo tēju. Jo tā satur L-teanīnu, aminoskābi, kas veicina laimes hormona sintēzi.
Lai tev šoruden izdodas sasmelties saules! Tā, lai pietiek vismaz līdz pavasarim.
“Sasmēlies es
esmu saules,
Manim pietiek
visam mūžam…” /Rainis/
Photo by Aaron
Burden on Unsplash
sestdiena, 2023. gada 19. augusts
IZVĒLES KORIDORA GRĪDA. JEB DZĪVES MANI/ TAVI/ VIŅA/ VIŅAS STANDARTI.
otrdiena, 2023. gada 15. augusts
KĀ PIELĀGOT DZĪVI SAVAI BŪTĪBAI.
ceturtdiena, 2023. gada 5. janvāris
KUR RAST MOTIVĀCIJU UN ENERĢIJU CEĻĀ UZ SAVU MĒRĶI?
Savā galvā. Vienā no pētījumiem saistībā ar cilvēka motivāciju tika noskaidrots, ka sportistiem, tuvojoties finiša līnijai, rodas enerģija un viņi veic pēdējo uzrāvienu pirms finiša. Tas saistīts ar dopamīnu kā motivāciju pastiprinošo sistēmu (dopamīnerģiskā sistēma) mūsu smadzenēs.
Līdzīgu efektu - enerģijas pieplūdumu - varam panākt, kad iztēlojamies savu mērķi. Iztēlē iesaistīti tie paši smadzeņu apgabali, kas fiziskajā redzē. Tas ir iemesls, kāpēc motivācijas speciālisti mudina savus klientus iztēloties viņu mērķus. Un jo detalizētāk cilvēks spēj ieraudzīt savā galvā savu mērķi, jo labāk. Arī te ir saistība ar mūsu redzes īpatnībām. Jo mēs tuvāk atrodamies kādam objektam, jo skaidrāk varam to saredzēt, visās detaļās.
Saliekot kopā augstāk minēto, kad savā iztēlē skatām savu mērķi visās detaļās UN veicam konkrētas darbības sava mērķa virzienā, smadzenēs aktivizējas dopamīnerģiskā sistēma, un mums rodas enerģijas pieplūdums, lai sasniegtu "finiša līniju".
Apledojušās ielas šodien man atgādināja par "Kur skatīsies, tur būsi!" jeb, citiem vārdiem sakot, kur ir mana uzmanība, tur ir mana enerģija. Un kur ir mana enerģija, tur top mans rezultāts. Novēroju, kā cilvēki, noliekuši galvas un cieši lūkojoties uz apledojušo ietvi sev zem kājām, piesardzīgi virzījās uz priekšu. Kāds vairāk piesardzīgi, kāds mazāk, un kad paslīdēja, atkal piekala savu skatienu ledum zem kājām un sāka iet lēnāk. Novērojot šo visu, es nolēmu veikt eksperimentu ar savām smadzenēm. Jo neirobioloģijas sasniegumus pētu, lai pielietotu tos praksē un izmantotu maksimāli saviem rezultātiem tās iespējas, ko man daba jau sākotnēji ielikusi smadzenēs. Drosmīgajiem iesaku pašiem veikt šo eksperimentu. Es nolēmu skatīties nevis uz ledu zem kājām, bet uz punktu, kur man jānokļūst, piemēram tuvāko nākamo krustojumu. Pamanīju, ka eju ātrāk, nekā kad skatījos zem kājām, gaita kļuvusi pārliecinošāka, tātad lielāka stabilitātes sajūta, un jūtos mazāk nogurusi. Kas liecināja par dopamīna pieplūdumu. Jo es izmantoju vizuālu koncentrēšanos uz mērķi ("" Kur skatīsies, tur būsi!") un devu smadzenēm pierādījumus (fiziski veicu darbības), ka mērķis jau ir tuvu. Atceraties!? Pirms finiša līnijas sportistiem ir enerģijas pieplūdums. Tāpēc es izvēlējos tuvāko, nevis tālāko krustojumu savā ceļā, uz kuru koncentrēt savu uzmanību.
Sava eksperimenta laikā pamanīju asociāciju ar dzīvniekiem - medniekiem ziemā. Tiem, kuri medī, acis ir novietotas priekšpusē sejā, līdzīgi kā mums, nevis galvas sānos, kā tas ir tiem dzīvniekiem, kurus plēsēji medī. Apledojuma laikā plēsēji, kad koncentrējušies uz savu potenciālo medījumu, proti, mērķi, visu uzmanību koncentrē uz to, nevis skatās sev zem kājām bailēs paslīdēt. Viņi pārvietojas ātri, mērķtiecīgi, tātad neveic liekas kustības, un ir visai efektīvi. Ātrumu (muskuļu spēks) un mērķtiecību nodrošina dopamīns. Būdams motivācijas pastiprinātājs, tas palīdz nodrošināt uzmanības koncentrēšanu uz konkrēto uzdevumu vai mērķi.
Arī manis aprakstītie dzīvnieki - mednieki par savu rezultātu var teikt paldies savām smadzenēm. Ziniet, kur atšķirība starp mūsu un plēsēju uzvedību uz ledus? Mums ir bail paslīdēt, nokrist, dabūt smadzeņu satricinājumu, salauzt kaulus un uz ilgu laiku zaudēt darbaspējas. Plēsēju smadzenēs procesā, kad viņi iet/skrien/lec uz mērķi, netiek "izspēlēti" visi šie baiļu scenāriji. Tikai mūsu smadzenes spēj saģenerēt ļoti īsā laikā tik plašu un daudzveidīgu situācijas potenciālās attīstības klāstu.
Un, manuprāt, tas ir lieliski, ka mums ir tik jaudīgas smadzenes! Bet bailes nav īstenība. Īstenība ir ledus un tā vieta, kur jūs vēlaties nokļūt...
Photo by Uriel Soberanes on Unsplash
ceturtdiena, 2022. gada 22. decembris
NEIZGLĪTOTĪBA KĀ ETALONS? JEB KAS IR TIESNEŠI?
Šis nav par tiesu sistēmu mūsu valstī. Drīzāk par "kurš skaļāk kliedz, tam arī taisnība?". Apmēram, pirms 13 gadiem iznāca būt tiešā saskarē ar valsts centralizēto pārbaudes darbu dabas zinībās sākumskolas klasēs. Pārbaudes darbā skolēniem bija jāizvēlas, viņuprāt, pareizā atbilde no piedāvātajiem atbilžu variantiem, toreiz vēl papīra formā nevis elektroniski. Pēc tam, kad skolēnu darbi bija pārbaudīti, vecāki tika aicināti pie klases audzinātājas, lai pārrunātu pārbaudes darba rezultātu. Toreiz es uzzināju, ka pareizā atbilde uz jautājumu "Kāpēc mēs redzam gaismu?" ir "Tāpēc ka ir Saule"... Es tobrīd nesapratu, vai man vajadzētu aplaudēt šādam nekompetence, neizglītotības līmenim, vai tomēr pieņemt, ka tas ir tāds īpatnējs, valsts mēroga, humora veids. Izrādījās, ka tas vienkārši bija stulbums. Normāls, cilvēcisks stulbums. Pieņemu, ka ierēdnis, kurš toreiz bija apstiprinājis šo atbildes variantu kā īsto iemeslu, kāpēc mēs uz mūsu planētas redzam gaismu, bija ieguvis vismaz vidējo izglītību. Ja tā, tad viņam būtu vajadzējis zināt, ka lai arī Saules sistēmā ir zvaigzne Saule, tomēr, lūkojoties no kosmosa, Saules sistēmā novērojama līdzīga tumsa kā citos Visuma apgabalos. Iemesls, kāpēc uz Zemes mēs redzam gaismu, ir berze, fotonu plūsmai šķērsojot planētas atmosfēru.
Tādēļ, ka ierēdnis, kā kompetenta valsts amatpersona, bija paziņojis, ka Saule ir iemesls, kāpēc uz mūsu planētas mēs redzam gaismu, realitāte un fizikas likumi piepeši nemainījās.
Ko jūs zināt par epiģenētiku? https://medlineplus.gov/genetics/understanding/howgeneswork/epigenome/ Tā ir viena no jaunākajām (tikai, apmēram 50 gadus veca) medicīnas nozarēm. Tā pēta, kā izmaiņās fenotipā ietekmē genomu, neizmantojot pie tam gēnu sekvencēšanu. Citiem vārdiem sakot, kā izmaiņās mūsu ierastajā uzvedībā, piemēram, ēšanas paradumos vai fiziskajā aktivitātē, "ieslēdz" vai "izslēdz" tos vai citus mūsu gēnus, tai skaitā, saistītos ar onkoloģiju.
Neirozinātnes biheivioristiskajā atzarā tika veikti pētījumi, kā dzīvs organisms reaģē uz kairinājumu. Kā jau bija sagaidāms, pierādījās, ka uz jebkuru kairinājumu dzīvas būtnes reaģē ar visu savu sensoriku. Proti, mainās visa bioķīmija neirohormonālo reakciju rezultātā. Homo sapiens ir vienīgā, plaši pazīstamā, bioloģiskā suga, kuras pārstāvji reaģē uz tādu kairinātāju ka vārds. Tas, kādus vārdus mēs izmantojam sarunā ar otru cilvēku, burtiski izmaina viņa un arī mūsu pašu ķermenī notiekošās reakcijas molekulārā līmenī.
Saliekot to kopā ar epiģenētikas atklājumiem, top acīm redzams, ka domas (mūsu domas sastāv no vārdiem, pat tad, kad mēs redzam iztēles ainas, tās tik un tā mūsu galvās tiek ietērptas vārdos) nav kaut kas, kas ietekmē tikai lētticīgas tantiņas, kurām nav ko darīt, un tāpēc viņas izklaidē sevi ar dīvainiem mācītājiem (dažādu kategoriju guru, eksperti neorganiskas izcelsmes radību uzvedībā, numeroloģijā (interesanti, ar ko matemātiķis atšķiras no numerologa?) u.tml.). Mūsu domāšanas ieradumi ir tikpat, ja ne pat vēl vairāk, svarīgi kā mūsu ēšanas, fizisko aktivitāšu, socializēšanās un darba ieradumi. Un vēl ja atceramies, ka mēs paši sev esam vienīgā būtne starp visiem 8 miljardiem cilvēku, no kuras mēs nevaram paslēpties, nevaram paņemt atvaļinājumu vai slimības lapu, tad nav nemaz grūti pamanīt, kurš ir tas "burvis" katra dzīvē, pateicoties kuram mēs piedzīvojam tās vai citas situācijas, izdzīvojam savu likteni.
Es neticu liktenim, bet ticu cilvēka iespējām. Un medicīna šodien vēl ne tuvu nav atklājusi visus mūsu smadzeņu un arī, jā es nepabaidīšos šī vārda!, apziņas noslēpumus. Mēs esam vēl tikai ceļā uz saviem lielajiem atklājumiem. Un tieši to es jums novēlu nākamajā gadā - atklāt sevī daudz jauna un tādējādi pavairot savas iespējas tajā vietā un tajā situācijā, kur pašlaik esat, un vairot savu uzplaukumu!
Kad nākamreiz jūs dzirdēsit "Nē, tas nav iespējams!", tad pajautājiet sev "Kas ir šie tiesneši? Vai viņi ir kompetenti paziņot pēdējās instances līmenī, kas ir un kas nav iespējams?".
pirmdiena, 2022. gada 12. septembris
KĀPĒC LABSAJŪTA, NEVIS CĪŅA UN BARJERSKRĒJIENS, IR ĪSĀKAIS CEĻŠ UZ MĒRĶI?
Ja mēs vēlamies ko patīkamu, kāpēc mēs domājam, ka pastāvīgi gremdējot sevi kā aukstā ūdenī stresā un iekšējā vai ārējā cīņā ceļā uz mērķi, mēs to sasniegsim? Tāpēc, ka mums ir iemācīts, ka par visu labo dzīvē ir jācīnās? Tāpēc ka bez grūtībām nebūs uzvaras prieka? Tāpēc ka tikai smags darbs dod saldus augļus? Ja ticat, ka tā, tad, protams, jums ir taisnība.
Jo "Kur skatīsies, tur būsi!" princips darbojas vienmēr. Tāpēc ka tā strādā mūsu smadzenes. Kā to pārbaudīt praksē ar pavisam vienkāršu vingrinājumu tūlīt pat, esmu aprakstījusi rakstā "Labsajūtas realizācija" žurnāla "I'mperfekt" rudens numurā. Negribu atkārtoti tik gari rakstīt, kā arī šī nav īstā vieta, kur izplūst aprakstos.
Neirobioloģijā pamatotās metodes ir vienīgas, cik man zināms, kas dod garantētu rezultātu. Garantiju dod tas, ka: a) mums visiem ir smadzenes; b) ir izpētīts, kā tieši tās funkcionē; c) ir izpētīts, ka paveicot tādu darbību, aktivizējas tāds un tāds smadzeņu apgabals, kas novedīs pie konkrēti, lūk, tādas izpausmes, gan mūsu, gan cita cilvēka. Kas notiek smadzenēs, kad izjūtam labsajūtu? Pazeminās aktivitāte mandeļveida ķermenī - smadzeņu limbiskās sistēmas daļā, kas saistīta ar trauksmi, bailēm, viena vārdā sakot, ar stresu. Jo labāk jūtamies, jo mazāka ir stresa reakcijas klātbūtne ķermenī. Un tas nozīmē, ka esam atvērtāki savā uztverē informācijai, sajūtām, kaut kam jaunam, esam radošāki. Šādā stāvoklī tuvoties savam mērķim ir ne vien patīkamāk, bet arī produktīvāk. Jo varam pamanīt iespējas, ko, būdami sakoncentrējušies uz problēmām (saistās ar stresa reakciju), iepriekš neredzējām. Un savās izjūtās mēs atbilstam, enerģijas ziņā, sasniegtam savam mērķim. Kurp raugāmies, tur arī būsim. Ja uzmanības centrā ir šķēršļi un problēmas, tad, atrisinot vienas, vietā nāks jaunas, vēl izaicinošākas. Jo kur ir mūsu uzmanība, tur ir mūsu enerģija. Un kur ir mūsu enerģija, tur būs mūsu rezultāts.
"Ja domājat, ka sasniegsiet, vai ja domājat, ka nesasniegsiet, jums ir taisnība abos gadījumos." Henrijs Fords.
Photo by Miguel Bruna on Unsplash