trešdiena, 2025. gada 9. jūlijs

STUDENTI KĀ PASNIEDZĒJA KLIENTI

 

Rīta agrums dvakoja vēsumu tajā jūnija rītā, lai gan sinoptiķi solīja tveicīgu dienu. Studentus sastapu jau ārpusē pie RTU Arhitektūras un dizaina institūta ēkas Ķīpsalā. Viņi stāvēja kāpņu pakājē, sadalījušies nelielās grupās. Krāsaini gan apģērbā, gan sejās un koši. Kāpņu virsotnē stāvēja RTU Studentu parlaments pieredzējušie pārstāvji. Viņi pēc kārtas aicināja dažādo fakultāšu jaunievēlētos studentu pašpārvalžu vadītājus iznākt priekšā un iepazīstināt ar sevi pārējos klātesošos. Vēroju spridzīgos, ļoti izteiksmīgos jauniešus un bažījos, vai man tūlīt priekšā stāvošajā divus stundu nodarbībā izdosies saglabāt un noturēt šo viņu interesi un vēlēšanos iesaistīties notiekošajā.

Mēs spēlējām dzīvnieciņos, izmantojot MAC kārtis, apdzīvojām četrus mežus, mācījāmies sadarboties katrs savā mežā, izmēģinājām smadzeņu bilaterālās stimulācijas vienkāršu metodi trauksmes mazināšanai stresa situācijās un, protams, dejojām, lai uzbūstotu savu dopamīnu. Manas sākotnējās bažas, vai spēšu nodrošināt 60cilvēku grupas aktīvu iesaisti, bija veltas. Ar Studentu parlamenta četru pieredzējušo valdes locekļu atbalstu viss izdevās lieliski. Pat deja!

Ar studentiem pēdējo sešu gadu laikā esmu tikusies divos Ledlaužos, ko rīko Latvijas Universitātes Studentu padome, Jauno vadītāju akadēmijā LBTU, Studentu Līderu Forumā (rīkotājs Latvijas Studentu apvienība), un tagad arī RTU Studentu parlamenta Jauno valžu akadēmijā. Ak, jā, pateicoties studentiem, varu teikt, ka esmu bijusi Kubā. Tikai ne tajā, kas uz salas, bet tajā, kas Ir Latvijas Studējošo pašpārvalžu rīkotais sadarbības forums vasarā – KUBS 16.

Man atvēlētajā laikā sarunai ar studentiem šajos pasākumos, protams, neiepazinu katru dalībnieku tā līdz sirds dziļumiem ar visu viņa dzīvesstāstu. Tomēr paguvu pamanīt, ka man ir darīšana ar atvērtiem jaunai pieredzei, zināt gribošiem, atbildīgiem un atsaucīgiem jauniešiem ar urdīgu prātu. Tas izpaudās viņu jautājumos. Savukārt ar studentiem, kuri organizēja šos pasākumus un uzaicināja mani piedalīties tajos, bija viegli sadarboties. Novēroju viņu uzvedībā tik attīstītu emocionālo un sociālo kompetenci, kādu ne vienmēr izdodas sastapt komunikācijā ar algotiem profesionāļiem darba kolektīvos.

Un tas krasi atšķiras no divu augstskolu pasniedzēju viedokļiem par viņu studentiem, kurus uzklausīju pēdējo trīs gadu laikā. Jo viņu studentus nekas nespējot motivēt mācīties un aktīvi iesaistīties nodarbībās. Uz jautājumu “Kas jūs interesē?” šie pasniedzēji saņēmuši atbildi: “Nekas. Es te esmu vecāku dēļ. Viņi pateica, ka izliks mani no mājām un vairs neuzturēs, ja es neiešu studēt.” Es neapšaubu šo pasniedzēju vārdu patiesumu, vien domāju, ka katrs ir atbildīgs par savu darbu, tai skaitā, vecāki. Līdzās viedoklim par neieinteresētiem mācībās un neko negribošiem studentiem vēl no šiem pasniedzējiem esmu dzirdējusi bailes no novērtējuma. No tā, ka studenti vērtēs viņu darbu.

Šo visu rakstu tādēļ, ka vēl pavisam nesenā sarunā ar dažiem studentiem un mani nošokēja viņu teiktais, ka pasniedzēji neizturas pret viņiem kā pret klientiem, jo tās taču esot valsts budžeta grupas. Nekādā gadījumā nerunāju par visiem pasniedzējiem. Ir tie, kuru prātus, ne tikai miesu, skārusi pasaules elpa. Viņi prot ieinteresēt savā mācību priekšmetā un aizraut pat garāmgājēju. Izjutu to uz savas ādas kvantu fiziķa Vjačeslava Kaščejeva atvērtajā lekcijā Nacionālajā bibliotēkā.

Manā ieskatā pasniedzēji par savu profesionālo sniegumu saņem samaksu no valsts budžeta, reizēm arī privāto līdzfinansējumu. Tātad valsts pērk no pasniedzēja šo izglītības pakalpojumu, jo ir ieinteresēta šī pakalpojuma saņēmējos. Valstij ir vajadzīgi šodienas studenti. Jo rīt viņi aizpildīs konkrētas darbavietas un ražos iekšzemes kopproduktu. Un valsts jau ir saplānojusi, kuru nozaru speciālisti tai rīt būs visvairāk vajadzīgi, un tādēļ maksā algu augstskolu pasniedzējiem, un subsidē studijas šajās nozarēs. Grozies kā gribi, students, arī valsts budžeta grupā studējošais, ir klients pasniedzēja sniegtajam izglītības pakalpojumam. Un klienta balss parasti ir noteicošā pakalpojuma kvalitātes uzlabošanā. #studentulieta

Par foto #rtu_sp pasākumā paldies Dzintars Straupe.


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru