Rīta agrums dvakoja vēsumu tajā jūnija rītā, lai gan
sinoptiķi solīja tveicīgu dienu. Studentus sastapu jau ārpusē pie RTU
Arhitektūras un dizaina institūta ēkas Ķīpsalā. Viņi stāvēja kāpņu pakājē,
sadalījušies nelielās grupās. Krāsaini gan apģērbā, gan sejās un koši. Kāpņu
virsotnē stāvēja RTU Studentu parlaments pieredzējušie pārstāvji. Viņi pēc
kārtas aicināja dažādo fakultāšu jaunievēlētos studentu pašpārvalžu vadītājus
iznākt priekšā un iepazīstināt ar sevi pārējos klātesošos. Vēroju spridzīgos,
ļoti izteiksmīgos jauniešus un bažījos, vai man tūlīt priekšā stāvošajā divus
stundu nodarbībā izdosies saglabāt un noturēt šo viņu interesi un vēlēšanos
iesaistīties notiekošajā.
Mēs spēlējām dzīvnieciņos, izmantojot MAC kārtis, apdzīvojām
četrus mežus, mācījāmies sadarboties katrs savā mežā, izmēģinājām smadzeņu
bilaterālās stimulācijas vienkāršu metodi trauksmes mazināšanai stresa
situācijās un, protams, dejojām, lai uzbūstotu savu dopamīnu. Manas sākotnējās
bažas, vai spēšu nodrošināt 60cilvēku grupas aktīvu iesaisti, bija veltas. Ar
Studentu parlamenta četru pieredzējušo valdes locekļu atbalstu viss izdevās
lieliski. Pat deja!
Ar studentiem pēdējo sešu gadu laikā esmu tikusies divos
Ledlaužos, ko rīko Latvijas Universitātes Studentu padome, Jauno vadītāju
akadēmijā LBTU, Studentu Līderu Forumā (rīkotājs Latvijas Studentu apvienība),
un tagad arī RTU Studentu parlamenta Jauno valžu akadēmijā. Ak, jā, pateicoties
studentiem, varu teikt, ka esmu bijusi Kubā. Tikai ne tajā, kas uz salas, bet
tajā, kas Ir Latvijas Studējošo pašpārvalžu rīkotais sadarbības forums vasarā –
KUBS 16.
Man atvēlētajā laikā sarunai ar studentiem šajos pasākumos,
protams, neiepazinu katru dalībnieku tā līdz sirds dziļumiem ar visu viņa
dzīvesstāstu. Tomēr paguvu pamanīt, ka man ir darīšana ar atvērtiem jaunai
pieredzei, zināt gribošiem, atbildīgiem un atsaucīgiem jauniešiem ar urdīgu
prātu. Tas izpaudās viņu jautājumos. Savukārt ar studentiem, kuri organizēja
šos pasākumus un uzaicināja mani piedalīties tajos, bija viegli sadarboties.
Novēroju viņu uzvedībā tik attīstītu emocionālo un sociālo kompetenci, kādu ne
vienmēr izdodas sastapt komunikācijā ar algotiem profesionāļiem darba
kolektīvos.
Un tas krasi atšķiras no divu augstskolu pasniedzēju
viedokļiem par viņu studentiem, kurus uzklausīju pēdējo trīs gadu laikā. Jo
viņu studentus nekas nespējot motivēt mācīties un aktīvi iesaistīties
nodarbībās. Uz jautājumu “Kas jūs interesē?” šie pasniedzēji saņēmuši atbildi:
“Nekas. Es te esmu vecāku dēļ. Viņi pateica, ka izliks mani no mājām un vairs
neuzturēs, ja es neiešu studēt.” Es neapšaubu šo pasniedzēju vārdu patiesumu,
vien domāju, ka katrs ir atbildīgs par savu darbu, tai skaitā, vecāki. Līdzās viedoklim
par neieinteresētiem mācībās un neko negribošiem studentiem vēl no šiem
pasniedzējiem esmu dzirdējusi bailes no novērtējuma. No tā, ka studenti vērtēs
viņu darbu.
Šo visu rakstu tādēļ, ka vēl pavisam nesenā sarunā ar dažiem
studentiem un mani nošokēja viņu teiktais, ka pasniedzēji neizturas pret viņiem
kā pret klientiem, jo tās taču esot valsts budžeta grupas. Nekādā gadījumā
nerunāju par visiem pasniedzējiem. Ir tie, kuru prātus, ne tikai miesu, skārusi
pasaules elpa. Viņi prot ieinteresēt savā mācību priekšmetā un aizraut pat
garāmgājēju. Izjutu to uz savas ādas kvantu fiziķa Vjačeslava Kaščejeva
atvērtajā lekcijā Nacionālajā bibliotēkā.
Manā ieskatā pasniedzēji par savu profesionālo sniegumu
saņem samaksu no valsts budžeta, reizēm arī privāto līdzfinansējumu. Tātad
valsts pērk no pasniedzēja šo izglītības pakalpojumu, jo ir ieinteresēta šī
pakalpojuma saņēmējos. Valstij ir vajadzīgi šodienas studenti. Jo rīt viņi
aizpildīs konkrētas darbavietas un ražos iekšzemes kopproduktu. Un valsts jau
ir saplānojusi, kuru nozaru speciālisti tai rīt būs visvairāk vajadzīgi, un
tādēļ maksā algu augstskolu pasniedzējiem, un subsidē studijas šajās nozarēs.
Grozies kā gribi, students, arī valsts budžeta grupā studējošais, ir klients
pasniedzēja sniegtajam izglītības pakalpojumam. Un klienta balss parasti ir
noteicošā pakalpojuma kvalitātes uzlabošanā. #studentulieta
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru