KOMUNIKĀCIJAS 3 PAMATIEMAŅAS

Saskarsme nav māksla vien. Tā noteikti ir arī zinātne. Ar savām likumsakarībām, teorēmām un algoritmiem.

Šoreiz par trīs komunikācijas pamatiemaņu apzinātu pielietošanu. Nosaukšu šīs trīs iemaņas:

• uzvedības vai situācijas apraksts;
• jūtu komunikācija;
• norāde uz atgriezenisko saiti, tai skaitā, par sekām:

jums,

partnerim,

citiem cilvēkiem,

jūsu vai citām attiecībām.

Augstāk minēto iemaņu adekvāts un secīgs pielietojums atvieglos un padarīs efektīvāku jūsu saskarsmi ar citiem.

Kādēļ vajadzīga katra no šīm komunikācijas iemaņām? Pirmā - lai, neaizvainojot otru cilvēku, pateiktu par viņa negatīvo uzvedību vai viņa radīto situāciju. Otrā - lai ļautu otram saprast, kā jūtaties, nevis izteiktu novērtējumu. Jo runa par mūsu izjūtām it kā atver sarunas biedra uztveri un uzmanību. Kamēr mūsu negatīvais novērtējums to pilnībā aizver ciet. Savukārt trešā iemaņa - norāde uz atgriezenisko saiti - savieno tagadni ar nākotni. Un parāda, kas konkrēti sekos pēc viņa "veikuma".

Augstāk minēto mēs darīt neprotam. Ja prastu, attiecības sabiedrībā, tai skaitā, politiskā kultūra, būtu savādākas. Tas, ko protam, izklausās aptuveni šādi:

Tu esi nevīža! Tā vietā, lai pateiktu: "Tu izlēji krāsu uz galda."

Jūtu komunikācijas vietā "Esmu par to sarūgtināta," dodam otram graujošu novērtējumu "Izskatās, ka rokas tev aug ne no īstās vietas". Konkrētās situācijas seku apraksta vietā "tas, kurš apsēdīsies pie šī galda pēc tevis, sasmērēs drēbes" mēs šo situāciju savienojam ar vēl neiestājušos nākotni "tā kā būt tev, Pēterīt, par neizdevušos krāsotāju."

Un pēc visiem "uzbraucieniem" mēs vēl bieži nemaz nepasakām, ko mēs gribam, lai otrs izdara "šeit un tagad". (Pēterīša piemērā - lai paņem lupatu un satīra savu galdu.)

Ja ir par grūtu šīs komunikācijas pamatiemaņas sākt apzināti un secīgi lietot saskarsmē ar citiem, iesaku patrenēties komunikācijā pašiem ar sevi.

BŪT VAI NEBŪT. PAR UPURI.

Jūrmalas pašvaldība uzcēlusi (nofinansējusi) māju dzīvokļu rindā stāvētājiem. Pie Slokas stacijas.

Manas pārdomas par šo faktu.

Cilvēki saņems dzīvokļu atslēgas. Sākumā priecāsies. Tad pamanīs visas vietējās ievērojamākās vietas. Tādas kā diennakts alkohola tirdzniecība - oāze mūždien izslāpušajiem dažu kilometru radiusā. Laukums, kurā šiverē romi, guļ un smako novārgušie pēc ikdienas pārmērīgās alkohola lietošanas un fiziskās vardarbības izdzīvojušie. Jauno dzīvokļu atslēgas nesen saņēmušie tad sāks kurnēt. (Apkārtējā vide spēcīgi ietekmē indivīda dzīves kvalitātes uztveri jeb apmierinātību ar savu dzīvi. To jums pateiks ikviens koučs.) Un rezultātā rūpju pārlikšana par savu dzīvi uz citu pleciem atkal būs nesusi to paši augli ko vienmēr,- neapmierinātību.

Un tas nav ne liktenis, ne karma, tā vienkārši ir upura pozīcija. Kas līdz zināmai robežai, neapšaubāmi, ir ērta. Ir taču patīkami, kad kāds kaut ko izdara manā vietā! Tikai žēl, ka šis 'kāds' nevar nolasīt no acīm visas manas vēlēšanās. Tādēļ uzceļ man māju nepareizā vietā (un man tagad tur jādzīvo), nogriež man tādu pabalstu un šitādu pabalstu (un man tagad ir jāizdzīvo), nedod man tādu prēmiju un šitādu piemaksu (un man tagad par tādu naudu ir jāstrādā).. Šo sarakstu var turpināt vēl un vēl.

Un katru reizi, kad es dzirdu šādus gaudu stāstus, man tā vien gribas izsaukties: "Nē, mīļais cilvēk, tev nav jādzīvo, jāizdzīvo un jāstrādā! Tev ir izvēle!". Izvēle un iespēja dzīvot savu dzīvi tieši tādu, kādu pats vēlies. Pamēģini, pārmaiņas pēc, pats sev izdarīt ko labu - uzņemties atbildību par savu dzīvi. Vienmēr būs kāds, uz kuru varēs norādīt ar pirkstu un pateikt: "Viņš (viņi, viņas) vainīgs pie manām nedienām." Tikai ne viņš, ne viņi, ne viņas nedzīvos tavu dzīvi. Tu esi vienīgais cilvēks, kura ietekmes sfērā atrodas darba lauks TAVA DZĪVE.