Šoreiz par trīs komunikācijas pamatiemaņu apzinātu pielietošanu. Nosaukšu šīs trīs iemaņas:
- uzvedības vai situācijas apraksts;
- jūtu komunikācija;
- norāde uz atgriezenisko saiti, tai skaitā, par sekām:
partnerim,
citiem cilvēkiem,
jūsu vai citām attiecībām.
Augstāk minēto iemaņu adekvāts un secīgs pielietojums atvieglos un padarīs efektīvāku jūsu saskarsmi ar citiem.
Kādēļ vajadzīga katra no šīm komunikācijas iemaņām? Pirmā - lai, neaizvainojot otru cilvēku, pateiktu par viņa negatīvo uzvedību vai viņa radīto situāciju. Otrā - lai ļautu otram saprast, kā jūtaties, nevis izteiktu novērtējumu. Jo runa par mūsu izjūtām it kā atver sarunas biedra uztveri un uzmanību. Kamēr mūsu negatīvais novērtējums to pilnībā aizver ciet. Savukārt trešā iemaņa - norāde uz atgriezenisko saiti - savieno tagadni ar nākotni. Un parāda, kas konkrēti sekos pēc viņa "veikuma".
Augstāk minēto mēs darīt neprotam. Ja prastu, attiecības sabiedrībā, tai skaitā, politiskā kultūra, būtu savādākas. Tas, ko protam, izklausās aptuveni šādi:
Tu esi nevīža! Tā vietā, lai pateiktu: "Tu izlēji krāsu uz galda."
Jūtu komunikācijas vietā "Esmu par to sarūgtināta," dodam otram graujošu novērtējumu "Izskatās, ka rokas tev aug ne no īstās vietas". Konkrētās situācijas seku apraksta vietā "tas, kurš apsēdīsies pie šī galda pēc tevis, sasmērēs drēbes" mēs šo situāciju savienojam ar vēl neiestājušos nākotni "tā kā būt tev, Pēterīt, par neizdevušos krāsotāju."
Un pēc visiem "uzbraucieniem" mēs vēl bieži nemaz nepasakām, ko mēs gribam, lai otrs izdara "šeit un tagad". (Pēterīša piemērā - lai paņem lupatu un satīra savu galdu.)
Ja ir par grūtu šīs komunikācijas pamatiemaņas sākt apzināti un secīgi lietot saskarsmē ar citiem, iesaku patrenēties komunikācijā pašiem ar sevi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru