Manas pārdomas par šo faktu.
Cilvēki saņems dzīvokļu atslēgas. Sākumā priecāsies. Tad pamanīs visas vietējās ievērojamākās vietas. Tādas kā diennakts alkohola tirdzniecība - oāze mūždien izslāpušajiem dažu kilometru radiusā. Laukums, kurā šiverē romi, guļ un smako novārgušie pēc ikdienas pārmērīgās alkohola lietošanas un fiziskās vardarbības izdzīvojušie. Jauno dzīvokļu atslēgas nesen saņēmušie tad sāks kurnēt. (Apkārtējā vide spēcīgi ietekmē indivīda dzīves kvalitātes uztveri jeb apmierinātību ar savu dzīvi. To jums pateiks ikviens koučs.) Un rezultātā rūpju pārlikšana par savu dzīvi uz citu pleciem atkal būs nesusi to paši augli ko vienmēr,- neapmierinātību.
Un tas nav ne liktenis, ne karma, tā vienkārši ir upura pozīcija. Kas līdz zināmai robežai, neapšaubāmi, ir ērta. Ir taču patīkami, kad kāds kaut ko izdara manā vietā! Tikai žēl, ka šis 'kāds' nevar nolasīt no acīm visas manas vēlēšanās. Tādēļ uzceļ man māju nepareizā vietā (un man tagad tur jādzīvo), nogriež man tādu pabalstu un šitādu pabalstu (un man tagad ir jāizdzīvo), nedod man tādu prēmiju un šitādu piemaksu (un man tagad par tādu naudu ir jāstrādā).. Šo sarakstu var turpināt vēl un vēl.
Un katru reizi, kad es dzirdu šādus gaudu stāstus, man tā vien gribas izsaukties: "Nē, mīļais cilvēk, tev nav jādzīvo, jāizdzīvo un jāstrādā! Tev ir izvēle!". Izvēle un iespēja dzīvot savu dzīvi tieši tādu, kādu pats vēlies. Pamēģini, pārmaiņas pēc, pats sev izdarīt ko labu - uzņemties atbildību par savu dzīvi. Vienmēr būs kāds, uz kuru varēs norādīt ar pirkstu un pateikt: "Viņš (viņi, viņas) vainīgs pie manām nedienām." Tikai ne viņš, ne viņi, ne viņas nedzīvos tavu dzīvi. Tu esi vienīgais cilvēks, kura ietekmes sfērā atrodas darba lauks TAVA DZĪVE.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru