Vai pieauguši cilvēki ik uz soļa neuzvedas kā mazi bērni smilšu kastē - ak, ja tu tā, tad es tev darīšu tā.. ? Sākot ar pieviltām (pašpieviltām) sievām un beidzot ar darba kolēģiem, kuri neatvieglo mūsu smago darba nastu, lai cik nomocītu izskatu mēs censtos apkārtējiem rādīt.
Problēmu rada ne jau citi cilvēki ar savām izpausmēm, bet gan mūsu pašu reaktīvā uzvedība. Aizmirstot, ka mums ir izvēle. Mēs neesam brīvi. Un vēlamies arī citus padarīt nebrīvus. Ieslēdzot viņus savu priekšstatu krātiņā.
Ierosinu vismaz vienu dienu gadā, piemēram, Pirmos Ziemassvētkus, nodzīvot brīvībā. Un uzdāvināt brīvību arī citiem. No savām nepamatotajām (savos uzskatos balstītajām) pretenzijām un priekšstatiem.
