KONFLIKTSITUĀCIJAS

Ikvienai komunikācijai ir savs mērķis. Ietekmēt otru cilvēku (vai sevi, ja runa ir par komunikāciju ar sevi) - domas, attieksmi vai rīcību. Un šis mērķis ir klātesošs neatkarīgi no tā, vai mēs to apzināmies vai nē. Jo īpaši spilgti tas sajūtams, kad ir viedokļu atšķirības. Citiem vārdiem sakot, konfliktsituācijās.

Viss augstāk minētais būtu pirmais, ko svarīgi atcerēties, kad attiecībās ir nepatīkama spriedze.

Otrais. Iemesls jeb motivācija, kāpēc kāds cilvēks uzvedas tā, kā viņš uzvedas, ir saistīts tikai un vienīgi ar šo cilvēku. Un nevis jums vai kādu citu. Ikviena cilvēka uzvedības pamatā ir viņa personīgie motīvi. Es nenoliedzu emociju lipīgumu. Es runāju par to, ka ir neracionāli viena cilvēka rīcību izskaidrot ar citu cilvēku uzvedību. (Šo skaidrojumu bieži izvēlas cilvēki, kuri audzināšanas vai citu iemeslu dēļ dzīvē ir izvēlējušies "upura" pozīciju.) Bieži vien konfliktos izpaužas cilvēka personīgā apdraudējuma sajūta.

Trešais. Viss, ko kāds cilvēks pasaka jums konfliktsituācijā, runā par viņu pašu - viņa uzskatiem, attieksmi pret sevi un dzīvi. Tas gandrīz neko nepasaka par jums. Mēs jau varam ieraudzīt citos cilvēkos tikai to, kas ir pašos...:)