Ko mēs gribam no attiecībām ar citiem - mīļoto, bērniem, draugiem, kolēģiem un biznesa partneriem? Kā mēs uzzinām, ka attiecības ar otru cilvēku vai sevi pašu ir tieši tādas, kā vēlamies? Vieglāk ir atbildēt uz jautājumu - ko nevēlamies piedzīvot attiecībās ar citiem? Bieži vien atbilde meklējama iepriekšējā pieredzē. (Un tad tie bija pavisam citi cilvēki, nevis tie, kas tagad blakus...) Un vēl tikpat viegli pār lūpām nāk atbilde uz jautājumu - ko es gribu saņemt no otra cilvēka - mīļotā, bērna, draugiem, kolēģiem, padotajiem un priekšniekiem? Šajā vietā iestājas strupceļš - ceļš uz vilšanos, ciešanām un sāpēm.
Tas, ko dara otrs cilvēks, ir tikai viņa darīšana un atbildība. Stāsts nekad nav par otru. Stāsts vienmēr ir par mani. Par to, ko gribu patiesībā. Par manu izvēli. Manu atbildību par šo izvēli. Un gatavību sniegt citiem to, ko pati vēlos izjust attiecībās ar viņiem.
Vai tev ir tas, ko patiesībā vēlies? Vai varbūt tu vienkārši neuzdrošinies vēlēties vairāk?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru