Šis nav par tiesu sistēmu mūsu valstī. Drīzāk par "kurš skaļāk kliedz, tam arī taisnība?". Apmēram, pirms 13 gadiem iznāca būt tiešā saskarē ar valsts centralizēto pārbaudes darbu dabas zinībās sākumskolas klasēs. Pārbaudes darbā skolēniem bija jāizvēlas, viņuprāt, pareizā atbilde no piedāvātajiem atbilžu variantiem, toreiz vēl papīra formā nevis elektroniski. Pēc tam, kad skolēnu darbi bija pārbaudīti, vecāki tika aicināti pie klases audzinātājas, lai pārrunātu pārbaudes darba rezultātu. Toreiz es uzzināju, ka pareizā atbilde uz jautājumu "Kāpēc mēs redzam gaismu?" ir "Tāpēc ka ir Saule"... Es tobrīd nesapratu, vai man vajadzētu aplaudēt šādam nekompetence, neizglītotības līmenim, vai tomēr pieņemt, ka tas ir tāds īpatnējs, valsts mēroga, humora veids. Izrādījās, ka tas vienkārši bija stulbums. Normāls, cilvēcisks stulbums. Pieņemu, ka ierēdnis, kurš toreiz bija apstiprinājis šo atbildes variantu kā īsto iemeslu, kāpēc mēs uz mūsu planētas redzam gaismu, bija ieguvis vismaz vidējo izglītību. Ja tā, tad viņam būtu vajadzējis zināt, ka lai arī Saules sistēmā ir zvaigzne Saule, tomēr, lūkojoties no kosmosa, Saules sistēmā novērojama līdzīga tumsa kā citos Visuma apgabalos. Iemesls, kāpēc uz Zemes mēs redzam gaismu, ir berze, fotonu plūsmai šķērsojot planētas atmosfēru.
Tādēļ, ka ierēdnis, kā kompetenta valsts amatpersona, bija paziņojis, ka Saule ir iemesls, kāpēc uz mūsu planētas mēs redzam gaismu, realitāte un fizikas likumi piepeši nemainījās.
Ko jūs zināt par epiģenētiku? https://medlineplus.gov/genetics/understanding/howgeneswork/epigenome/ Tā ir viena no jaunākajām (tikai, apmēram 50 gadus veca) medicīnas nozarēm. Tā pēta, kā izmaiņās fenotipā ietekmē genomu, neizmantojot pie tam gēnu sekvencēšanu. Citiem vārdiem sakot, kā izmaiņās mūsu ierastajā uzvedībā, piemēram, ēšanas paradumos vai fiziskajā aktivitātē, "ieslēdz" vai "izslēdz" tos vai citus mūsu gēnus, tai skaitā, saistītos ar onkoloģiju.
Neirozinātnes biheivioristiskajā atzarā tika veikti pētījumi, kā dzīvs organisms reaģē uz kairinājumu. Kā jau bija sagaidāms, pierādījās, ka uz jebkuru kairinājumu dzīvas būtnes reaģē ar visu savu sensoriku. Proti, mainās visa bioķīmija neirohormonālo reakciju rezultātā. Homo sapiens ir vienīgā, plaši pazīstamā, bioloģiskā suga, kuras pārstāvji reaģē uz tādu kairinātāju ka vārds. Tas, kādus vārdus mēs izmantojam sarunā ar otru cilvēku, burtiski izmaina viņa un arī mūsu pašu ķermenī notiekošās reakcijas molekulārā līmenī.
Saliekot to kopā ar epiģenētikas atklājumiem, top acīm redzams, ka domas (mūsu domas sastāv no vārdiem, pat tad, kad mēs redzam iztēles ainas, tās tik un tā mūsu galvās tiek ietērptas vārdos) nav kaut kas, kas ietekmē tikai lētticīgas tantiņas, kurām nav ko darīt, un tāpēc viņas izklaidē sevi ar dīvainiem mācītājiem (dažādu kategoriju guru, eksperti neorganiskas izcelsmes radību uzvedībā, numeroloģijā (interesanti, ar ko matemātiķis atšķiras no numerologa?) u.tml.). Mūsu domāšanas ieradumi ir tikpat, ja ne pat vēl vairāk, svarīgi kā mūsu ēšanas, fizisko aktivitāšu, socializēšanās un darba ieradumi. Un vēl ja atceramies, ka mēs paši sev esam vienīgā būtne starp visiem 8 miljardiem cilvēku, no kuras mēs nevaram paslēpties, nevaram paņemt atvaļinājumu vai slimības lapu, tad nav nemaz grūti pamanīt, kurš ir tas "burvis" katra dzīvē, pateicoties kuram mēs piedzīvojam tās vai citas situācijas, izdzīvojam savu likteni.
Es neticu liktenim, bet ticu cilvēka iespējām. Un medicīna šodien vēl ne tuvu nav atklājusi visus mūsu smadzeņu un arī, jā es nepabaidīšos šī vārda!, apziņas noslēpumus. Mēs esam vēl tikai ceļā uz saviem lielajiem atklājumiem. Un tieši to es jums novēlu nākamajā gadā - atklāt sevī daudz jauna un tādējādi pavairot savas iespējas tajā vietā un tajā situācijā, kur pašlaik esat, un vairot savu uzplaukumu!
Kad nākamreiz jūs dzirdēsit "Nē, tas nav iespējams!", tad pajautājiet sev "Kas ir šie tiesneši? Vai viņi ir kompetenti paziņot pēdējās instances līmenī, kas ir un kas nav iespējams?".
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru