KĀPĒC LABSAJŪTA, NEVIS CĪŅA UN BARJERSKRĒJIENS, IR ĪSĀKAIS CEĻŠ UZ MĒRĶI?

 Kad cilvēks grib miljonu savā kontā, kļūt par galveno uzņēmumā, tikt pie bērniņa vai labākās attiecības savā mūžā, runa nav par cipariem, amata nosaukumu vai statusa atribūtiem. Cilvēks kaut ko vēlas, jo tas dos viņam konkrētu sajūtu. Visbiežāk cilvēku vēlmes un mērķi saistīti ar patīkamām sajūtām. Pašsaprotami? Sarunājoties ar cilvēkiem kā izaugsmes veicinātājai, nerodas sajūta, ka vairums apzinās, kādas viņu pašu izjūtas stāv aiz viņu mērķiem.

Ja mēs vēlamies ko patīkamu, kāpēc mēs domājam, ka pastāvīgi gremdējot sevi kā aukstā ūdenī stresā un iekšējā vai ārējā cīņā ceļā uz mērķi, mēs to sasniegsim? Tāpēc, ka mums ir iemācīts, ka par visu labo dzīvē ir jācīnās? Tāpēc ka bez grūtībām nebūs uzvaras prieka? Tāpēc ka tikai smags darbs dod saldus augļus? Ja ticat, ka tā, tad, protams, jums ir taisnība. 

Jo "Kur skatīsies, tur būsi!" princips darbojas vienmēr. Tāpēc ka tā strādā mūsu smadzenes. Kā to pārbaudīt praksē ar pavisam vienkāršu vingrinājumu tūlīt pat, esmu aprakstījusi rakstā "Labsajūtas realizācija" žurnāla "I'mperfekt" rudens numurā. Negribu atkārtoti tik gari rakstīt, kā arī šī nav īstā vieta, kur izplūst aprakstos.

Neirobioloģijā pamatotās metodes ir vienīgas, cik man zināms, kas dod garantētu rezultātu. Garantiju dod tas, ka: a) mums visiem ir smadzenes; b) ir izpētīts, kā tieši tās funkcionē; c) ir izpētīts, ka paveicot tādu darbību, aktivizējas tāds un tāds smadzeņu apgabals, kas novedīs pie konkrēti, lūk, tādas izpausmes, gan mūsu, gan cita cilvēka. Kas notiek smadzenēs, kad izjūtam labsajūtu? Pazeminās aktivitāte mandeļveida ķermenī - smadzeņu limbiskās sistēmas daļā, kas saistīta ar trauksmi, bailēm, viena vārdā sakot, ar stresu. Jo labāk jūtamies, jo mazāka ir stresa reakcijas klātbūtne ķermenī. Un tas nozīmē, ka esam atvērtāki savā uztverē informācijai, sajūtām, kaut kam jaunam, esam radošāki. Šādā stāvoklī tuvoties savam mērķim ir ne vien patīkamāk, bet arī produktīvāk. Jo varam pamanīt iespējas, ko, būdami sakoncentrējušies uz problēmām (saistās ar stresa reakciju), iepriekš neredzējām. Un savās izjūtās mēs atbilstam, enerģijas ziņā, sasniegtam savam mērķim. Kurp raugāmies, tur arī būsim. Ja uzmanības centrā ir šķēršļi un problēmas, tad, atrisinot vienas, vietā nāks jaunas, vēl izaicinošākas. Jo kur ir mūsu uzmanība, tur ir mūsu enerģija. Un kur ir mūsu enerģija, tur būs mūsu rezultāts.

"Ja domājat, ka sasniegsiet, vai ja domājat, ka nesasniegsiet, jums ir taisnība abos gadījumos." Henrijs Fords.

Photo by Miguel Bruna on Unsplash