pirmdiena, 2010. gada 10. maijs

Pašapziņa

Vai tev trūkst pašapziņas? Varbūt tev tās ir pār pārēm, tikai nekā cita gan nav?
Un kā ir ar tavu pašvērtību? Vai viss, kas ar tevi notiek, to tikai vairo?
Vēlos dalīties ļoti personiskās pārdomās (viss, kas cilvēkā iekšā, manuprāt, ir ļoti personisks) par to, cik viegli zaudēt pašapziņu un cik viegli to atkal atgūt.
Kad man bija 5 gadi, māte aizveda mani uz peldēšanas nodarbībām. Tas notika tālajos septiņdesmitajos, kad Latvija vēl bija PSR, un es biju maza meitene, kas runā latviski. Treniņu grupā es biju vienīgā latviski runājošā, pārējie runāja krievu valodā. Pateicoties manam izdzīvošanas instinktam, krievu valodu apguvu ātri (komunicē vai paliec ārpus kolektīva!). Tagad šīs valodas lietošanu esmu uztrenējusi līdz dzimtās valodas līmenim. Valoda nebija vienīgā atšķirība,- es peldēšanas grupā biju visjaunākā. Viņiem jau bija izveidojies savs kolektīvs, un es tajā jutos neiederīga, tā sakot, baltais zvirbulis. Tomēr man vajadzēja pielāgoties, jo mātes nostāja peldēšanas jautājumā bija nelokāma - man vajadzēja trenēties. Tā bija pirmā skola, kur iemācījos slēpt savas atšķirības jeb individualitāti. Piemēram, man patika lasīt grāmatas, bet tajā vecumā pieņemts, ka bērni draudzīgās grupās drasē pa pagalmu vai vismaz gatavojas timuriešu kustībai un palīdz vecākiem cilvēkiem no veikala mājās nogādāt acainos iepirkumu tīkliņus. Īsāk izsakoties, es iemācījos nerēķināties ar savām vēlmēm. Izejot pārējās pielāgošanās skolas vēlākos gados, es pazaudēju savas vēlmes, vairs neatšķīru to, kas man svarīgs, no tā, kas svarīgs komjaunatnes organizācijai.
Man pagāja 20 gadi līdz atguvu sevi ar visām savām vēlmēm, gribu-negribu un patīk-nepatīk. Kā pieaudzis cilvēks es saprotu, ka, atrodoties jebkādā kolektīvā, pastāv risks, ka kolektīvs sāks dominēt pār indivīdu. Tajā pašā laikā es lieliski apzinos, ka es sev esmu viena un kolektīvu līdzi kapā nepaņemšu. Esmu atradusi, manuprāt, veiksmīgas mijiedarbības atslēgu starp kolektīvu un indivīdu - pašapziņa. Ja cilvēks apzinās savu unikalitāti, savas prioritātes un savas vērtības, viņš var atrast sev vispiemērotāko vidi (kolektīvus) un gūt patiesu gandarījumu no sevis realizēšanas.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru