Izvēles tirānija.
Kā psiholoģijas jēdziens. Pilsētā, kurā dzīvoju, no visiem reklāmas stabiem uz
ielas manas gaitas vēro vienas un tās pašas sejas. Arī no garāmbraucošo pilsētas
autobusu dibeniem manī noraugās šīs pašas sejas. Vīri, kuri raujas pie varas
šajā pilsētā. Vēl viņi arī ir ieperinājušies mājās manā pastkastē. Partijas
populistiskajā avīzē viss rakstīts it kā loģiski. Bet, kad pārbaudu internetā
informāciju par šiem “gribu-būt pilsētas-vadonis”, tad izrādās, ka reklāmas
izdevumos paustais ir nepatiesība. Tāpēc aizdomājos, kādi tad no psiholoģijas
aspekta ir tie cilvēki, kuri raujas pie varas.
Jau pirms krietna
laika psiholoģija ir izcēlusi trīs personības iezīmes, kas veido, tā dēvēto,
tumšo triādi: narcisms, makiavellisms un psihopātija. Tās nav diagnozes, bet
gan noturīgas psiholoģiskās iezīmes. Un tās biežāk, nekā varētu šķist, ir
novērojamas cilvēkiem, kuri tiecas pēc varas pār citiem.
Narcisms: cilvēks pārliecināts par savu neatkārtojamo ekskluzivitāti, alkst uzmanības un apbrīnas.
Makiavellisms: raksturīga tieksme manipulēt ar citiem, cinisms un uzvedības stratēģija “mērķis attaisno līdzekļus”.
Psihopātija: cilvēkam
nepiemīt empātija, viņš ir auksts un impulsīvs.
Psihologu
novērojumi liecina, ka tieši cilvēki ar izteiktiem tumšās triādes faktoriem
biežāk izvēlas politisko karjeru un vieglāk gūst panākumus. Kāpēc tā? Tāpēc ka
viņiem drastiskus lēmumus pieņemt ir vienkāršāk, viņi prot patikt, nekautrējas
vēlamo uzdot par reālo un bez svārstīšanās izmanto citus saviem mērķiem.
Svarīgi saprast,
ka ne jau katrs politiķis ir “tumša personība”. Bet jo augstāka ir likme, jo
lielāks kārdinājums izkropļot morāli uzvaras labad.
Aicinājums mums
katram – apdomāt ne vien kādus cilvēkus mēs ievēlam, bet arī kādas īpašības
līderos mēs veicinām un atbalstām.
📌Varbūt
pienācis laiks prast atšķirt harizmu un tikumību?
