KĀ MAZINĀT PSIHOTRAUMAS IETEKMI UZ SAVU MENTĀLO VESELĪBU

 

Esmu intraverts. Visu pārdzīvoju sevī nevis sociālajos tīklos. Gan sēras par manas uzticamās draudzenes Murītes nāvi. Gan pirmo pieredzi, kad to, kuru ļoti mīli, savām rokām aiznes uz eitanāziju.

Pazīstu cilvēkus, kuriem šis viss nav nekas tāds psiholoģiski graujošs. Nu, bija, nomira, viss labi, ņemam nākamo. Man tā nav. Ja mīlu, tad līdz galam. Manam.

Pārdzīvot emocionālo traumu un mazināt tās sekas man palīdzēja neirobioloģija. Pārbaudīju praksē neirozinātnieku ieteikumus. Varbūt šis mans ieraksts noderēs kādam emocionāli ļoti jūtīgam cilvēkam. Iespējams, pat izglābs viņam dzīvību.

Kritiskas ir pirmās 24h pēc traumējošā notikuma. Tad ir spēcīga stresa reakcija (pastiprināta aktivitāte smadzeņu apgabalos, ko dēvē par reptiļa un zīdītāja smadzenēm) un traucēta hipokampa darbība. Hipokamps saistīts ar mūsu īslaicīgo un garlaicīgo (ilgtermiņa) atmiņu. Šo faktoru dēļ traumējošie notikumi teju vai tiek iegravēti mūsu atmiņā ļoti detalizēti un emocionāli. Un šādas atmiņas vēl ilgi pēc notikušā neļauj atgūties pilnībā.

Es tā negribēju, tādēļ man bija plāns. Palūdzu manus tuvākos mīļos cilvēkus pabūt kopā ar mani. Nākamajā rītā pēc Murītes nāves mīļotais vīrietis man sagādāja pārsteigumu – mazu ceļojumu. Mēs aizbraucām uz mazpilsētu, kas abiem bija nepazīstama. Arī pilsētai bija sagatavots mums pārsteigums, balts un pūkains. Bijām nokļuvuši baltā pasakā. Kad izbraucām no mājām, nekas, izņemot kalendāru, neliecināja par ziemu. Mūsu apavi nebija piemēroti brišanai pa sniegu. Mēs slīdējām, turējām  viens otru, bridām izpētīt omulīgo pilsētiņu, smējāmies, sildījāmies kafejnīcā un daudz runājām. Vai es biju aizmirsusi Murīti? Nē. Baltās pūkas, kas krita no debesīm un maigi apsedza mani, bija kā Murītes mīlestība, tīra un bez nosacījumiem. Un tieši šis man tagad ir iegravējies atmiņā, nevis metāla galds klīnikā ar nedzīvo ķermenīti uz tā kā mans mentālais tetovējums.

Neirobioloģiskais pamatojums, kāpēc šīs vienkāršās darbības pirmajās 24h pēc traumas palīdz:

1. Būšana kopā ar savējiem, pieskārieni un apskāvieni, tas viss vairo oksitocīnu jeb tuvības hormonu. Kad asinīs paaugstinās tuvības hormona līmenis, automātiski krītas stresa hormona – kortizola – līmenis. Tā nomierinās dinozaurs (reptiļa smadzenes) un vilks (zīdītāja smadzenes) mūsu smadzenēs. Stresa reakcija kļūst vājāka un aktivizējas cilvēka smadzenes, proti, garoza jeb kortekss.

2. Fiziskās aktivitātes caur muskuļu darbību dabiskā veidā ļauj pabeigt stresa reakciju. Kā arī veicina smadzenēs dopamīna ražošanu. Tas vairo enerģiju un dzīvesprieku.

3. Izpētīt, atklāt sev ko jaunu, piemēram, kādu pilsētu vai apkaimi. Smadzenēs par jaunā apgūšanu un mācīšanās procesiem atbild kortekss jeb, manis jau pieminētās, cilvēka smadzenes. Kad aktivitāte tajās pieaug, samazinās reptiļa un zīdītāja smadzeņu aktivitāte un līdz ar to arī stresa reakcija.

Atbraukuši mājās todien, mēs pikojāmies, jo uz mašīnas vējstikla vēl bija saglabājies sniegs. Lai gan mājas pagalmā nekas neliecināja par ziemas klātbūtni. Tagad zinu, ka aiznest uz eitanāziju kādu, bez kura nespēj iedomāties savu turpmāko dzīvi, ir vēl viena mīlestības seja.

KĀPĒC ES IZDZĒSOS NO LINKEDIN

 

Kad man jautā, kāpēc izdzēsos no profesionāļu tīklošanas vietnes LinkedIn, mazliet apmulstu. Jo atbilde ir garāka par “jā/nē”. Un tā nav viennozīmīga. Par to būs šis ieraksts.

Vasarā veicu ierakstus soc.tīklos ar tēmturi cilvēkinavresurss un mirkļbirku cilvēkiircilvēki. Nesen pamanīju šo domu arī iekš LinkedIn.Tā tik pasniegta kā kārtējais know how un must have.Iespējams, tas bija trešais zvans man, ka laiks pamest šo paštīksmināšanās spoguļzāli.

Cilvēki tagad mācās būt par cilvēkiem. Maksā naudu paši vai viņu darba devējs, lai iemācītos elpot dažādā ritmā un dziļumā, regulāri ēst, dzert ūdeni (katrs atbilstoši savam ķermeņa svaram un nieru funkcionalitātei), izgulēties, atpūsties un iet pastaigās dabā. Kā tagad trendīgi to saukt – meža vannā.

Ja esat ārējās references cilvēks, lūdzu, neturpiniet lasīt. Te nebūs nekādu pamācību, vien atgādnis iekšējās references cilvēkiem. Bez labi-slikti un pareizi-nepareizi. Viss ir savās vietās tieši tā, kā tam jābūt. Neviena lieta vai parādība nav labāka par kādu citu lietu vai parādību. Ārējās references cilvēkiem arī turpmāk būs vajadzīgs kāds ārpusē, kurš pateiks, kā pareizi, kā vajag un kā nevajag darīt. Būs vajadzīgi mācītāji (atvasinājums no vārda “mācīt”), astrologi, tarologi, numerologi, regresologi, guru un citi, kas iedos mierinājumu un atbalstu un pateiks, ka turpmāk viss būs labi. Vien šī tāda nelāga diena vai pilnmēness… Un tas ir OK. Ja šis viss palīdz justies laimīgākiem, tad viss ir savās vietās.

Bet tiem, kuru mērs ir viņos pašos,- iekšējās references cilvēkiem, vēlos pateikt paldies. Jūs jau esat viedi. Jūs esat vienīgais cilvēks pasaulē, kurš zina, kas tieši jums ir labākais. Kas jums ģeld un kas – nē. Kas tieši jums ir pareizi vai nepareizi, lai arī kā tas izskatītos no malas un ko par to teiktu viena tante. Un katram no jums ir savs kvantu dators – jūsu ķermenis. Tas darbojas tikpat ātri un ir tikpat jūtīgs kā kvantu dators. Un ir savienots ar globālo tīmekli – visu pasaulē. Plus tam ir neierobežota atmiņa. Ķermenis atceras pilnīgi visu, kas ar jums ir noticis. Viņš zina, kas jūs padara stiprus un kas – kaitē un nogalina. Te es nerunāju par indēm un kaķa lāstiem. Bet par to, kas lēnām, pilienu pa pilienam, izsūc no jums dzīvības spēku un dzīvesprieku. Par nodarbēm, kurām ķermenis pretojas, bet jūs to dzenat darīt. Par cilvēkiem, pēc sarunas ar kuriem ne vien gribas nomazgāties, bet, iespējams, pat ķermenis cieš tik ļoti, ka saslimst.

Katrs no mums pats sev izlemj, vai viņš izdzīvo #cilvēkiirresurss, vai arī #cilvēkiircilvēki. Lai starp visām apkārt skanošām balsīm jūsu balss jums pašiem skan visskaļāk! #tuesiresurssnaudai? #tuesiresursssev?

Prompts attēlam mans, attēla autors AI.