Līdz 7 gadu vecumam mēs staigājam apkārt un funkcionējam praktiski transā, proti, mūsu smadzeņu aktivitāte līdzinās hipnozes stāvoklim. Un mēs burtiski uzsūcam visu informāciju, kas ir mūsu apkārtnē. Tas ir vispārzināms fakts, ko man atkal atgādināja nesen izlasītā G.Breidena grāmata. Kā teiktu viens mans paziņa, plecus paraustot: "Ir kā ir."
Un patiesi, līdz pieauguša cilvēka vecumam visi kaut kā esam tikuši. Funkcionējam arī itin normāli - reizēm labāk, reizēm sliktāk, bet kaut kā jau uz priekšu tiekam.:) Līdz 7 gadu vecumam nokopētās apkārtējo reakcijas dzīvo mūsu bezapziņā un nosaka to, kā reaģējam uz cilvēkiem un notikumiem mums apkārt. Tā ir mūsu reaktīvā uzvedība, kas notiek praktiski bez mūsu apzinātas līdzdalības.
Ja Jūsu dzīvē pilnīgi viss Jūs apmierina, ir tieši tā, kā vēlaties, lūdzu, taupiet savu laiku un nelasiet tālāk. Turpinājums domāts tiem, kas grib vairāk. Vairāk prieka, vairāk mīlestības, vairāk gandarījuma, vairāk miera ...
Uz mirkli atgriezieties savā bērnībā. Atsauciet atmiņā notikumus no tā laika, kad Jums vēl bija visa dzīve priekšā, kad jūra bija līdz ceļiem un pilnīgi viss bija iespējams kaut kad nākotnē. Atcerieties situācijas, kad Jums tolaik iznāca smagi vilties vai atgadījās kas ļoti apbēdinošs (spēļmantiņa, ko nedabūjāt, bērni nepieņēma Jūs spēlē, vecāki neieklausījās Jūsu viedoklī u.c.). Kā Jūs reaģējāt, kā ar to tikāt galā? Bērniem piemīt milzīga iztēle, un viņi atrod veidus, kā tikt pie kārotā. Vai nu pārkāpjot noteikumus, vai nu neizrādot savas patiesās jūtas, vai arī kā savādāk. Cik bērnu, tik variantu.:)
Šonedēļ pavērojiet sevi. Cik bieži Jūs izmantojat tos pašus uzvedības modeļus, ko apguvāt agrā bērnībā, kad Jūs kaut kas sāpināja? Tas ir veids, kā Jūs neļaujat savā dzīvē ienākt tam, ko patiesi vēlaties. Varbūt ir pienācis laiks novākt šos aizsprostus un atļaut sev izvēlēties citu uzvedību?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru