Atklājēja prieks acīs un AI kabatā. Burtiski. Pirms dažām
dienām savā mīļajā skoliņā GetPublishED mācījos par mākslīgā intelekta
pielietojuma sfērām. Pilnīgs atklājums man bija AI psihoterapeita lomā vai
vismaz kā līdzpārdzīvojošs uzklausītājs un specializētas ēdienkartes
izveidotājs visiem ģimenes locekļiem. No šīs ēdienkartes AI pēc tam uzģenerēja
konkrētu iepirkumu sarakstu.
Nolēmu izmēģināt AI kā palīgu manu ierakstu veidošanā
sociālajiem tīkliem. Šādam nolūkam devu uzdevumu AI izveidot pasaku pieaugušajiem.
Kā galveno kritēriju prasīju, lai pasakā tiktu atspoguļota pāreja no izvairīgā
pieķeršanās tipa uz drošo (Džona Boulbija un Mērijas Ensvortes izveidotie 4
pieķeršanās tipi: drošais, trauksmainais, izvairīgais un dezorientētais;
pieķeršanās tips izveidojas cilvēka preverbālās attīstības periodā un ir
atkarīgs no tā, kā vecāki pret viņu izturējušies). Man patika pasakas ideja, ko
saņēmu no mākslīgā intelekta. Tādēļ šorīt paņēmu pildspalvu un pierakstu bloku
un rīta lappušu vietā uzrakstīju savu pasaku par drošās pieķeršanās prasmju
attīstīšanu cilvēkam, kuram sākotnēji izveidojies izvairīgais tips. Savā pasakā
saglabāju AI idejas konceptu. Pasaku nopublicēšanu atsevišķā ierakstā. Bet mans
galvenais secinājums, ka AI man var būt lielisks palīgs rakstīšanā. Paldies
tev, Čatiņ! (Tā es uzrunāju Chat GPT.)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru