Naudas cenu pie mums nosaka Latvijas Banka un tirgus, tās vērtību - makroekonomikas stāvoklis, proti, ko un cik daudz par to var nopirkt.
Ko var nopirkt par vienu cilvēku? Un kurš nosaka, cik vērts ir cilvēks? Vai vērtētājs dzīvo iekšpusē vai ārpus mums? Kurš ir tas, kas rada mazvērtības sajūtu?
Kaut kā vērtēšanas pamatā ir salīdzināšana. Vai var salīdzināt kartupeli un sveci? Tikpat nesalīdzināmi manā skatījumā ir cilvēki. Katrs ir absolūti ekskluzīvs - radīts vienā eksemplārā pēc Radītāja tēla un līdzības. Tātad nav racionāla pamata runāt par visaptverošu mazvērtības jeb nepilnvērtības sajūtu. Tas, ko tiešām var salīdzināt, uzlūkojot cilvēkus, ir viņu prasmes un iemaņas visdažādākajās jomās. Tā kā tie ir trenējami lielumi, ja vien ir gribēšana, tad varbūt būtu produktīvāk, ja mazvērtības sajūtas vietā mēs izvēlētos būt tie kas esam un darīt to, ko patiešām vēlamies?
Un tātad - ko tu patiesībā vēlies?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru