PAŠAPZIŅA

Grāmatu veikalos var atrast salīdzinoši daudz grāmatu par to, kā paaugstināt savu pašapziņu. Visticamāk, ka pieprasījums rada piedāvājumu. Vai tiešām cilvēki pērk šīs grāmatas tikai tāpēc, lai paaugstinātu savu pašapziņu? Vai varbūt iemesls ir cits. Varbūt tas saistīts ar priekšstatiem, kas izveidojušies par pašapzinīgiem cilvēkiem un viņu sasniegumiem - jo augstāka pašapziņa, jo vairāk cilvēks dzīvē var sasniegt?

Tādā gadījumā pašapziņa tiek uzlūkota kā instruments kārotā sasniegšanai. Vai tikai tā nav vēl viena spēlīte, ko mēs spēlējam paši ar sevi? Tā sakot, kad man būs tā-ā-ā-da pašapziņa, tad man būs tas un tas, un es beidzot būšu laimīgs/-a.

Paš-apziņa ir mums visiem. Un apziņa tiešām ir instruments. Jautājums tikai, cik prasmīgi un kādam mērķim mēs to lietojam.

Kur ir mūsu domas un sirds, tur esam mēs paši. Varam radīt tādu dzīvi, kādu paši vēlamies. Būt par cēloni savā dzīvē. Vai arī kļūt par sekām, tikai reaģējot uz notiekošo un aizmirstot par saviem mērķiem...

Pirms izvēlaties atgriezties pie ierastās dzīves reaģēšanas režīmā, pamēģiniet to, no kā atsakāties. (Pārdevējiem māca, ka izvēle ir atteikšanās. Kamēr potenciālais klients nav izvēlējies, kā iztērēt naudas žūksni, kas viņam kabatā, viņam galvā ir daudz variantu, ko darīt ar šo naudu. Tikko izvēle ir izdarīta par labu vienam variantam, no pārējiem ir jāatsakās.) Nodzīvojiet vismaz dažas stundas šodien, kā savas dzīves radītāji.

"(..) Jūs esat dievi (..)" /Psalms 82,6/