Par to fragments no manas topošās grāmatas par zinātnē pamatotu laimi:
"Bet
tagad parunāsim par to, ko tu vēlies. Kā izskatās tava laime? Varbūt ir runa
par dzīvi tavā sapņu mājā vai par tavu sapņu darbu, vai arī par tādām
partnerattiecībām, kādas tu vēlies. Ja ierastā ikdiena tevi ir padarījusi
nedzirdīgu pret savām vēlmēm, un tu jau sen nejūti sevī to aicinājumu paveikt
lielas lietas savā dzīvē, kādu tu juti jaunībā līdz 25 gadu vecumam, tad varu
ieteikt tev izmēģināt vienu lietu no psiholoģijas. Dialektiskās uzvedības terapijas
radītāja Marša Linehana (Marsha M. Linehan), to sauc par viedo prātu. Viedais
prāts ir stāvoklis, kas ir pretējs izdzīvošanai. Pēc viņas domām, mēs atrodamies
viedajā prātā, kad esam izgulējušies, paēduši, fiziski un emocionāli jūtamies
labi, kad visas mūsu vajadzības ir apmierinātas un mēs izjūtam apmierinātību ar
dzīvi. Kad tu atrodies šādā stāvoklī, pajautā sev “Kas man ir svarīgi?”, un
atbilde, visticamāk, būs patiesa.
Mēs
bioloģiski esam ieprogrammēti pastāvīgi meklēt savā apkārtnē to, kas mūs
emocionāli iespaido. Un te ir tikai divi kritēriji – vai nu izraisa mūsos
bailes, vai arī mums ļoti patīk. Tātad vai nu bailes, vai mīlestību. Un ja mēs
negribam turpināt tikai izdzīvošanas scenāriju, tad vairāk pievēršam uzmanību ikdienā
tam, kas mums patīk. Tev jau ir dzīvē cilvēki, kurus tu mīli, nodarbes, kas tev
patīk, grāmatas un filmas, kas tevi interesē, mīļsīkumi, kas iepriecina… Caur
to, kas tev patīk un interesē, atveras tavs aicinājums, tava būtība. Tēlaini
sakot, tas, kas vajadzīgs tavai dvēselei. Par dvēseles aicinājumu es nosauktu to,
uz ko cilvēku mudina viņa gēni. Tam, kas mūs interesē un aizrauj, no kā gūstam
prieku, ir ģenētiski priekšnoteikumi. Un kad mēs esam saskaņā ar saviem gēniem,
mēs esam saskaņā ar sevi, mēs burtiski esam īsti, bez maskām, un jūtamies
dzīvi. (...)"
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru