Gatavojos piedalīties sociālo zinību stundas vadīšanā. Domāju, ko 40 minūtēs vēlos pateikt skolēniem par konfliktiem. Izkristalizējās 3 lietas.
1. Konflikts rodas, kad saduras atšķirīgi uzskati jeb pārliecības. Ikviens uzskats ir tikai doma. Doma, kurai cilvēks savulaik konkrētos apstākļos izvēlējās noticēt. (Par uzskatiem vairāk lasiet emuāra iepriekšējos ierakstos.) Vai tiešām šī doma ir absolūtā patiesība? Vai uzskata pareizību (nekļūdīgumu) apstiprina tā atbalstītāju skaits? Kurš ir tā pēdējā instance, kas var apliecināt, ka jābūt tieši šādi (atbilstoši uzskatam) un ne savādāk?
2. Strīda laikā otra cilvēka rīcību nosaka faktori, kas, galvenokārt, saistīti ar viņu pašu. Neattieciniet viņa uzvedības cēloņus uz sevi! Šis ceļš ved prom no realitātes un sapratnes.
NB! Ikviena cilvēka motivācija ir saistīta, pirmkārt, ar viņu pašu.
3. Kad sācies strīds, atbildiet sev uz jautājumu:
Ko es esmu gatavs maksāt par savu pieķeršanos (ticību) konkrētai domai? Vai šī doma ir manas veselības vai dzīvības vērta?
Ar šo mans sakāmais skolēniem būtu beidzies. Pieaugušajiem konfliktsituācijā lietderīgi atbildēt sev vēl uz vienu jautājumu: Vai un kā tas, ka otrs "nepāries manā ticībā" , mainīs manu attieksmi pret viņu?
Tālāko jau jūs zināt.:-)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru