pirmdiena, 2026. gada 19. janvāris

PASAKA PAR SLIMĪBAS APRŪPES SISTĒMU LATVIJĀ

 

Visi pasakas tēli un notikumi ir izdomāti. Jebkura līdzība ar reāliem notikumiem ir sakritība.

Pateicībā sociālo tīklu lietotājiem, kuri laiku pa laikam publiski dalās ar savu pieredzi ceļā uz veselības atgūšanu.

 

Sensenos laikos, vēl pagājušajā gadsimtā, kad nīstais režīms tikko bija gāzts un latviešu valoda sāka atgriezties mājās, jaunais ķēniņš kopā ar valstsvīriem ķērās pie veselības sistēmas būvēšanas valsts mērogā. Ķēniņš jautāja:

- Kādu vārdu dosim mūsu sistēmai?

Valstsvīri grozīja galvas un taisīja nopietnas sejas. Atskanēja klusa balss no garā galda tālākā gala:

- Mēs varētu to nosaukt par slimības aprūpes sistēmu, ja ķēniņš neiebilst.

– Ķēniņš vēl nav izlēmis, iebilst vai nē,- atbildēja valdnieks. – Bet vispirms tu man pasaki, kāpēc par slimības aprūpes sistēmu?

– Ja valdnieks atļauj, es paskaidrošu. Mēs būvējam sistēmu, kas sastāvēs no ārstiem, medmāsām un citiem mediķiem. Pie viņiem pēc palīdzības iet tie, kas slimi, nevis veseli. Neviens jau īsti nevar dot garantiju, ka beigās cilvēks kļūs pilnīgi vesels. Reālāk ir plānot, ka slimība tiks izārstēta vai apārstēta. Tā, lai cilvēks atkal var atgriezties darbā un ražot valsts kopproduktu. Lai slimību izārstētu, cilvēkam, visticamāk, būs jāstaigā no viena speciālista pie nākamā. Un tā katrs speciālists dos savu devumu, lai slimība tiktu aprūpēta.

Ķēniņš apmierināti smaidīja. Tādēļ arī kāds cits valstsvīrs sadūšojās izteikties.

– Ja valdnieks atļaus, es te redzu vēl vienu ieguvumu. Ar tādu nosaukumu mēs izcelsimies un kļūsim pamanāmi starp pārējām valstīm. Viņiem tur visiem nosaukumi ir līdzīgi – vai nu valsts medicīnas, vai nu valsts veselības sistēma.

– Labi, izlemts! – ķēniņš pārtrauca runātāju. – Nosaukums būs “Valsts slimības aprūpes sistēma”. Ierakstiet sēdes protokolā! Nākamais jautājums, kas jāizlemj,- kādu stūrakmeni ieliksim šīs sistēmas pamatos?

– Ja valdnieks atļaus,- pie ķēniņa labās rokas atskanēja balss, kas ar savas pārliecinātības spēku nolieca zemāk pārējo klātesošo galvas.

– Valdnieks atļauj!

– Es zinu, kā mēs varam izskatīties kā ķēniņš Zālamans savā gudrībā.

– Un kā? – valdnieks paliecās tuvāk runātājam un izskatījās patiesi ieinteresēts. Arī visu klātesošo valstsvīru skatieni pievērsās kolēģim. – Ķēniņam Zālamanam bija gredzens ar uzrakstu “Arī šis pāries”,- runātājs izbaudīja apkārtējo uzmanību, jo īpaši valdnieka skatienu. – Mums tautā saka, ka laiks dziedē. Tieši šo pieeju mēs varam ielikt slimības aprūpes sistēmas pamatā. Tā mēs izskatīsimies gudri kā ķēniņš Zālamans un ilgtermiņā dabūsim savas dividendes.

– Kā tieši?- valdnieks un pārējie gribēja uzzināt vairāk.

– Ja šī universālā gudrība par laika dziedinošo spēku būs mūsu sistēmas stūrakmens, mēs nākotnē viegli jau pa gabalu varēsim atšķirt, kuri ir mūsējie un tātad šīs valsts īstenie mantinieki un labuma guvēji, no tiem, kuri mums vienkārši vajadzīgi, lai viņi ietu uz vēlēšanām un ražotu mums valsts kopproduktu.

– Kā tā, jau pa gabalu varēsim atšķirt?- pat valdnieks bija neizpratnē. 

– Ilgā gaidīšana rindā pie speciālista atstāj pamanāmas sekas. Protams, izņēmums ir, ja slimnieks ir nomiris, tā arī nesagaidījis savu rindu, vai kaut kā brīnumainā kārtā pats atveseļojies. Jau iztālēm redzams, ka cilvēkam grūti staigāt vai viņš staigā no sāpēm čokurā sarāvies, vai arī šķībi, uz sāniem saliecies, jo nevar iztaisnot muguru. Nu, vai arī zobārstniecības pakalpojumu nevar atļauties. Tādēļ tagad vairs tikai retu reizi uzdrošinās smaidā parādīt apkārtējiem savus žilbinošas tukšumus mutē. Nu bet labums tāds, ka tagad viņš ar savu maciņu biežāk atbalstīs vietējo lauksaimnieku, jo varēs pārtikt vienīgi no putriņām.

– Bet ja tautai nepatiks šī pieeja, un viņi gribēs citus valdītājus?

– Mēs vienmēr varēsim atsaukties uz pasaules banku un pasaules veselības organizāciju, ka tieši viņu eksperti un konsultanti sagatavojuši šādu sistēmas modeli. Un formāli mēs nebūsim samelojuši.

Ielikuši stūrakmeni “ Laiks dziedē” valsts slimības aprūpes sistēmas pamatā, valsts cēlāji atzina to par labu esam. Un, kā jau pēc smaga darba ierasts, viņi devās godam nopelnītā atpūtā. Viņu sirds bija mierīga, jo pārējo paveiks laiks. Viņš sašķiros un parādīs, kas ir tie vērtīgie, īstie valsts mantinieki, un kas ir vienkārši vēlētāji.